paldies par atļauju:)

tas bija domāts kā skatiens uz personību, bet vienalga.. ir cilvēki, kas pie sevis velk, un divatā mums vienkārši ir labāk nekā pa vienam, bet es arī saprotu, ka visticamāk viens otram brīžiem nāvīgi apniksim, atņemsim laiku un nervus, nav tak sešpadsmit ar sapni par fērīteilu un princi. jamm, bet man tas svaru kausos kaut vai ar to pašu regulāro seksu, to, ka viņš zin, kad nerunāt, jo esmu nogurusi, un saprot mani vairāk nekā pārējie, atsver tos feilus. un viņš arī nespiež manai ikdienai. kaut gan esmu esmu atvērtās attiecības..tas varbūt tev neskaitās, jo es nezinu, kāda ir tava izpratne par attiecības, ar kādiem pienākumiem un saistībām vienam pret otru etc.

un neko dīvaini neliekas, uz visas cilvēces absurdās rīcības fona ņemot vērā cik bieži tāds process, kā attiecības jūk un atkal sākas, un atkal jūk ar vēl lielāku pompu