..imo ir pievelkošs objekts,uz kuru skatiens nav tikai īslaicīgs = ir attiecības.

un, ja ir šis objekts, tad tīri pēc sevis spriežot atvairīt attiecības būtu daudz grūtāk, kreņķīgā un prātu apspiedošāk nekā viņām ļauties, pat ar visiem tiem čakariem, ko viņas nes. cilvēks nav vientuļa sala. un es vairāk nožēloju to, ko nepamēģinu.

sagaidīšana būtu minimāla savstarpējo prātu čakarēšana un mazāku visādu feilu.. utopiski būtu,ja tā ilgstošā, tuvumā esošā vienam otra iepazīšana nāktu tā viegli.