:D ir darīts. gan tieši gan blenzts, gan garām cilvēkiem. ja tur vilcienos tās telpas vairak un nekas īpašs man nav noticis ar šo pasākumu, tad transporta ir jestri. sākumā viņi cenšas saprast vai es blenžu uz viņiem vai ne, tad sāk pētīt apkārt notiekošo, tad sāk locīties savā nodabā lai patiesi pārliecinātos par to, ka es skatos uz viņiem. neskatoties vai ir konstatēts mans blenšanas objekts viņi laikam jau sajūtas neomolīgi un tad nu sāk štukot ka tikt vaļā no mana acu skatiena - maina vietas, griež muguru utt. reiz man ir ar piekasījās, un labi ka bij draudzene līdz kas pateica čalim, ka es esot akla :D
jestri vēl ir uz aizkaitinātam cilvēkiem skatīties un smaidīt, kamēr tas par kko aizvilies sūdzas vai ārdas. parasti smaidu attiecība uz uz viņa negācijam, jo niknāks cilvēks, jo vairāk smaidu. tas smaids, protams, viņus kaitina, bet reakcijas ir - vai nu apmulst, vai sak totāli lamāties uz mani par to, ka es smaidu. :D