šodien beidzot nodefinēju, kas ir visļaunākais cilvēks - tas ir nevis tas, kurš iesper kaķim vai pasmejas par domu vien, ka varētu kādam palīdzēt, bet gan tas, kurš saprot, kas ir jādara, bet tik un tā turpina sēdēt uz dīvāna - vai realitātei pietuvinātākā variantā - dzīvot maršrutā darbs-mācības-sporta klubs-5dienas vakara obligātās izklaides-darbs.

(un šeit nav runa par to, ka sēž uz dīvāna kamēr kāds ko sliktu dara, tas jau būtu pavisam traki)