katru reizi, kad ciba gļukoja, man tik ļoti gribējās te kaut ko ierakstīt, bet nu conclusion varētu būt tāds.
šī bij diezgan dīvaina nedēļa sākot jau ar to, ka sēžot skolā, man iešāvās prātā, ka tūlīt un tagad vajag braukt uz meksiku - un vairākas dienas šī doma mani vajāja kā slimi murgi. viens cilvēks pat apsolīja kādu dienu mani turp aizvest.vot taa ;P
uzmācīgā doma nr 2 bija, ka ir jāaiziet uz, ticiet vai nee, bet uz la rocu.visu laiku domāju par to, kā gan es varu teikt, ka tas ir sūc un vispār debīla iestāde, ja pati neesmu tur bijusi.un gluži negaidot sestdienas vakarā atskanēja telefona zvans - taksis būs pēc 10 min, izglāb mani, nāc līdz!
tā nu es ar slapjiem matiem, taksī uzliktu make -up un tikai vienu domu galvā - segodnja pakolbasjem, ierados iekarot šo visai šaubīgo iestādi.lai gan mani visu laiku pavadīja doma - kaut tikai nevienu pazīstamo nesatiktu, tomēr bija diezgan jautri un sestdienas vakars pavadīts kā jebkurai "foršajai chixai" pieklājas.
secinājums no pasākuma - beidzot esmu pati pārliecinājusies, ka tur tiešām ir debīli un jāiet tomēr ir uz depo.