Uzjautrinos
Trikko sapratu, ka esmu baigā neveiksminiece mātes acīs.
Visi viņas draudzeņu bērni baidz skolas (universitātes) un es to vēl neesmu izdarījusi. Un pat negribu vai netioecos to baigi izdarīt. Viņas draudzeņu meitas precās skaistās baznīcās un jaukos zaksos, bet ne es ne mana māsa tam jautājumam pat skarties klāt negribam. Māsa moš arī grib, bet man jau tas kaut kā galīgi necepī .
Mammas draudzenēm meitas un dēli jau ir mammas un tēti, cik skaisti mazi knibuļi, cik jauni mazi resgaļi. Man par tiem parazītiem pašlaik domāt vispār negribas. Kur nu vēl sev vienu iegādāt < noskurinos >
Darbs man arī ir tāds- vasarīgs, ziemā droši vien ka nestrādāšu, to protams parādīs nākamais mēnesis. Kas atkal manai mātei nepatīk, jo no manis vairāk naudas nosūkt nevarēs, nebūs no kā noplēst par telefona rēķiniem un nebūs kas samaksās par internetu un elektrību.

Lai arī es esmu neveiksminiece vai neizdevusies līdz galam manas mātes acīs, bet es gribu vienkārši dzīvot. Strādāt. Izklaidēties.