...
Tiiko atcerējos, kā gāju uz darbu no rīta nesen. Biju ļoti samiegojusies. Un es eju jau 2 šķērsielas no sava darba ar apziņu, ka tūdaļ varēšu iegāzties savā ērtajā krēslā un izstrēbt krūzīti tējas.
Te pēkšņi es ieraugu, ka pie nākamās šķērsielas ir zīme, ka tā iela ir vienvirziena un pa kreisi. Man bija jāiet pa labi.
Es gandrīz raudāt sāku, ka nebūšu spējīga uzreiz nokļūt darbā, bet man būs jāiet apkārt kvartālam.

negulēšana, fiziska slodze, morāla slodze un vēlme iegādāties auto dara savu.