From: felipe	Date: October 23rd, 2016 - 08:49 pm		(Link)

Tur biš problēma sākas, kad, piemēram, skolā visiem jābūt vienādām viduvējībām, jo tev nebūs izcelties ar pārējiem. Un kā jau sociālismā, pieskaņojas zemākajam līmenim, ne augstākajam.

	From: heda	Date: October 24th, 2016 - 01:18 am		(Link)

Jā, skolās tas ļoti manāms - izliekas, ka visi var visu vienlīdz labi, un tāda izlikšanās nemotivē ne nevarošos, ne varošos.

	From: marule	Date: October 24th, 2016 - 01:43 pm		(Link)

Šis arī tāds strīdīgs jautājums, kas paver plašu lauku isarunai par to, kāda ir skolas loma un kas būtu būtiskākais, ko tajā iemācīt.
Man nav pieredzes vai pietiekama informācija par to, kas šobrīd notiek skandināvu skolās, tāpēc par to paklusēšu.
Ja salīdzinam ar LV skolām, kur ideja līdzīga (par pieskaņošanos vidēji zemākajam līmenim) - es biju no tiem bērniem, kam diezgan viegli gāja mācībās, bet man nebija sajūtas, ka "grūtās" galvas mani kaut kā turētu atpakaļ. Var gan būt, ka manī arī nebija nekādu ambīciju sasniegt kaut kādu augstāku līmeni.
Savukārt, tas ko pieredzēju Orhusas Universitātē man bija diezgan mind blowing - studiju darbs lielākoties notika grupās pa 4-5, šajās grupās notika aktīvas diskusijas, katrā lekcijā bija grupas prezentācija par konkrētu tematiku un pasniedzējs vairāk darbojās kā moderators. Diskutēt, sadarboties, aizstāvēt un argumentēt savu viedokli man bija sarežģīta pieredze, ņemot vērā, ka vidusskolas grupu darbs principā bija - tie, kas kaut ko jēdz par tematu, tie uztaisa prezentāciju un pārējie izliekas, ka piedalījās procesā, savukārt akadēmijā katrs sitās pa savam, mēģinot 7 budžeta vietas starp 15 sadalīt.