 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) marule | |
|
|
|
|
|
|
|
Lasot dāņu autores noveles, aizdomājos par viņu Janteloven un to, kā pēc atgriešanās no Erasmus es sapratu, kas mani viņu sabiedrībā piesaista. Nu es vairs neatceros vai pati izdomāju, vai tomēr kaut kur izlasīju, bet tas ir fenomens, ko es saucu par individuālo sociālismu.
Par Janteloven vairāk var palasīt te ( http://www.lifeinnorway.net/2015/06/what-exactly-is-janteloven/), bet īsumā - tev nebūs uzskatīt, ka jelkādā veidā esi pārāks par mums. Lasot šos desmit punktus, es domāju par to, ka latvietis taču domā tik ļoti līdzīgi, tomēr abās pieminētajās sabiedrībās ir būtiski atšķirīgas attieksmes pret apkārtējiem. Mans secinājums - labklājība.
Pārtikušās valstīs, sabiedrība ar šādu attieksmi neliedz iespēju indivīdam attīstīties, savukārt sasniegumus guvušais indivīds nekļūst arogants vai plātīgs par saviem sasniegumiem, un daudz labprātāk dalās ar daļu no ieguvumiem. Valstī, kurā iespējas gūt cilvēka cienīgus ienākumus un attīstīt sevi, ir plašas, šādas sabiedrības vērtības rada veselīgu balansu starp indivīda ambīcijām un kopējo sabiedrības labklājības līmeni.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
From: marule |
Date: October 22nd, 2016 - 10:12 pm |
| (Link) |
|
Man ir nācies, bet jāatzīst, ka tie ir bijuši vecāki cilvēki. Tie, kam tagad ap 60 un kas bija aktīvi dažādās sociālās kustībās savu studiju gados. Bet, esot tur, es sajutu neapzinātu sekošanu arī vienaudžu vidū, tādai veselīgai sevis godā necelšanai. Bet jā, pēdējo gadu notikumi kā politikā, tā ekonomikā, ir šo modeli krietni apšaubīt kā šī brīža situācijā efektīvāko.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
From: marule |
Date: October 24th, 2016 - 01:43 pm |
| (Link) |
|
Šis arī tāds strīdīgs jautājums, kas paver plašu lauku isarunai par to, kāda ir skolas loma un kas būtu būtiskākais, ko tajā iemācīt.
Man nav pieredzes vai pietiekama informācija par to, kas šobrīd notiek skandināvu skolās, tāpēc par to paklusēšu.
Ja salīdzinam ar LV skolām, kur ideja līdzīga (par pieskaņošanos vidēji zemākajam līmenim) - es biju no tiem bērniem, kam diezgan viegli gāja mācībās, bet man nebija sajūtas, ka "grūtās" galvas mani kaut kā turētu atpakaļ. Var gan būt, ka manī arī nebija nekādu ambīciju sasniegt kaut kādu augstāku līmeni.
Savukārt, tas ko pieredzēju Orhusas Universitātē man bija diezgan mind blowing - studiju darbs lielākoties notika grupās pa 4-5, šajās grupās notika aktīvas diskusijas, katrā lekcijā bija grupas prezentācija par konkrētu tematiku un pasniedzējs vairāk darbojās kā moderators. Diskutēt, sadarboties, aizstāvēt un argumentēt savu viedokli man bija sarežģīta pieredze, ņemot vērā, ka vidusskolas grupu darbs principā bija - tie, kas kaut ko jēdz par tematu, tie uztaisa prezentāciju un pārējie izliekas, ka piedalījās procesā, savukārt akadēmijā katrs sitās pa savam, mēģinot 7 budžeta vietas starp 15 sadalīt.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
Previous Next 
