autobusa pieturā stāv apmēram sešgadīgi puika un meitenīte. pienāk autobuss, meitenīte kāpj iekšā, puika viņai saka
- извини меня за мои слова и желаю тебе удачи.

var redzēt - cilvēkiem ta viss nopietni. ne tā, kā te mums dažiem labiem.

veikala rindā pie kases satiekas divi ūsaini alkanauti, kas, šķiet, ilgi nav redzējušies.
- nu un kā tu pavadīji vasaru? alkohols?
- nu, nesaki viss, tikai pirmo pusi. kā iegāju maija beigās kafejnīcā, tā līdz augustam.
(...)
- nu un tad es aizgāju uz hokeju.
- a kā, tagad biļetes noteikti jau dārgas?
- es uz garāžu gāju uz hokeju.