Veronica Guerin (1993, Džoels Šūmahers)

93-ais gads izcēlās ar divām megafilmām "par īriem" - pirmkārt, Tonija Šeridana "In The Name Of Father", otrkārt, ar šo. Šeridana filmu es redzēju iznākšanas gadā ķinitī, bet stāstu par žurnālistes Veronikas Gerinas slepkavību, kas it kā radīja krasu pagriezienu dubliniešu cīņā pret narkotikām (bulšits, protams), tikai tagad. Abās patosa ir kilogramiem. Tātad: mīnusi. Pirmkārt, pateicoties scenāristam, visi personāži ir apveltīti ar kaut kādu robotu intelektu, pie tam viņu artificial intelligence ir tādā līmenī, ka 80% gadījumu vispār nav iespējams izskaidrot viņu darbības motivāciju. Trulu aunu bars. Narkomobi - killeri izskatās pēc grupas "Oasis". Visi varoņi runā skaidrā Oksfordas angļu valodā. Fināls, kuram pietiktu ar piecām minūtēm, ir izstiepts uz 25 minūšu slo-mo, jo jābūt taču vēl Šainedas O'Konoras Dziesmai (skumjai) un Ķeltu Tautas Mūzikas lamentiem. T'fu. Plusi: nu, uz Blānšetu es vienmēr esmu gatavs pablisināties, arī viduvējās filmās. Labs operatora darbs. Blānšeta spēlē futbolu.
Trīs, komats, divi  sienāži no pieciem. Ibo ņefig to patosu.

P.S. Ienāca prātā, ka kopš IMDB lomu atveidotāju sarakstos ir pārgājuši uz "first billed only" principu, tagad katrs režisors uzskatīs par pienākumu abus galvenos filmas stārus noteikti iemest pirmajos kadros :)