vai tad tas nav gluži normāli?

pēc intensīvas spriedelēšanas pie sevis, visu par un pret izsvēršanas, monologa beigās attopies, ka esi atklājis kaut ko iepriekš nepamanītu, un tā tas viedoklis tikai noskaidrojas runāšanas/rakstīšanas procesā.

no kategoriskiem viedokļiem vispār (un konkrēti) vajadzētu izvairīties.
parasti sanāk auzas un mieži pēc tam.

otra galējība, protams, ir - ka nesanāk ne auzas, ne mieži, ne rīsu putraimi :> arī pēc diennakts domāšanas.

*viss sacīts-rakstīts iz personīgās pieredzes