Ar „tukšam istabām” es domāju jautājumus bez atbildēm.

Un ar to šizofrēniju arī nav tik vienkārši, bet par to jau cits stāsts.

Laikam šis te (tagad citēju Tevi) „pazemīguma Augstākā priekšā” ir tas, kas manī noslēdz kāpnes uz augšu. Man gribas domāt par vārdu „cieņa”, ne „pazemība”.

Pēc četru gadu studijām LU teol. fak., es zaudēju bērnišķīgi, nevainīgi, bez iebildumu ticību.

Sev paturēju tikai tik daudz cik, „nedari otram...”. Cik nu sanāk, cik nesanāk..

Man riebjās, patiešām riebjās, ka tie, kuri sludina, nomāc vēsti ar savu personību. Labs mācītājs ir kā stikls.

Ai, paklau, man nesanāk:) Es neprotu izteikties.