Uo!, kā saka anonymous minētais Vilks, arī mazliet paturpināšu tēmu

es vispār pats ilgojos pēc kaķa mājās. starp citu, vecāku kaķis, kas reiz tika paņemts no ielas, ir aizvien sveiks un vesels, es viņam vienreiz saskaitīju gadus - viņš ir vienkārši nereāli un pārkaķiski mūžsens (17 gadi cilvēku izteiksmē!!), un neko, laimīgs, dzīvespriecīgs, lūr pa logu un šņāc uz svešiniekiem. mani, kas vecajās mājās rādas aptuveni reizi gadā, atpazīst, taču skatās ļoti nosodoši, beigās vispār nospļaujas un iet uz dīvāna gulēt.

bet es vislabāk varētu sadzīvot kopā tikai ar Siāmas kaķeni, es pat vārdu viņai izdomāju. man nav vajadzīgs dekoratīvs spalvu kamols, kuru apčubināt vakaros pie neesošā televizora, man ir nepieciešams īsts draugs un kompanjons. tāds, kurš var aizsūtīt arī dirst, ja otrs kompanjons uzvedas stulbi.