Par šitiem man ir viens stāsts...
Mans patēvs bija zvejnieks, un brauca zvejot aš uz Angolas un Kanāriju salu krastiem. Un tur ar tirgojās līdzīga prece... Latviešu zvejnieki ir vienkārša tauta un reiz kuģa bocmans saderēja, ka izdzers šitādu trauku un ar čūsku uzkodīs. Par cik jau pirms tam iekšās bija liela deva spirta, tā arī izdarīja. Kad otrā dienā bocmanim skaidrā prātā atgādināja, kā viņš to čusku uzkodis, vīrs uzreiz metās pie borta un no sirds pabaroja zivis. Un vēl pēc kāda laika izrādijās, ka vīram reflekss radies, kā Pavlova sunim - kā kāds atgādināja par noēsto tārpu, tā bija jāvemj.
Bocmanis situāciju atrisināja vienkārši - apsolīja, ka nākamais atgādinātājs vispirms norausies pa purnu - un pēc tam viņš ies pavemt. Tas līdzēja. Vairs neviens neatgādināja.