Baldur's Gate sāga turpinās
Es hujeju, bet Halidam nupat iespēra galvā zibens! Pirmoreiz mūžā kaut ko tādu redzu. Mēs blandījāmies pa Klaudpīkas mežiem netālu no jūras, meklējām pērles. Tas ir netālu no tās vietas, kur viena vientuļa meža meitene piedāvā pabučoties, un huzāri jau neatsaka, bet tālākais ir aprakstīts pie Peļevina - kareivji bez sarkanajiem asinsķermenīšiem miesās paliek guļot grāvī. Fakin' driādes! Par laimi bija tālredzīgi iepirkta pareizā bruņucepure, laikam ar zibensnovedēju included. Nu bet skats bija tāds, ka nenožēloju šodienas ieturēto diētu. A to viss kas var gadīties. Ir arī pozitīvā puse - Halids ir pārstājis uzmundrināt pārējos ar neartikulētiem bļāvieniem. Staigā kluss kā pelīte, domīgs.

No citiem neparedzētiem atgadījumiem noteikti jāmin sekojošais: Beregostas parlamenta deputāta fazendā mēs neatradām vienu no visu laiku iecienītākajiem spēles aitemiem - šī paša deputāta zeltītos pantalonus, kurus uzvilkt nevar, taču morālais pārākums izpaužas jau no tā, ka tie ir mūsu īpašumā. Acīmredzot, šoreiz tautas tribūns bija uz darbu aizgājis ar visu trikotāžu. Neraža. Lai kompensētu pantalonu trūkumu trofeju sarakstā, Imoena hotelī nočiepa vienam viesim apmetni (tieši no miesām, viņai pickpocketing ir 60%). Aprakstā minēts, ka kurtka palielina īpašnieka harizmu par diviem punktiem (o, jbtv!) un "ļauj tam laistīties un zaigot no iekšpuses". Tāpat kā A.Š-ram iekšu skaistums vizuāli nav redzams, taču deguns nu ir griestos. Protagonists ar visādiem gnīdām dzērājiem "Burning Wizard" traktierī i nemaz nerunā, kontaktējas tikai ar gnoļļiem-estētiem.

Vēl pirmoreiz partijā tika eksperimentālā ceļā paņemts Xans, mags, kuru turēja iespundētu Naškelas raktuvēs. Man jau bija aizdomas, ka nekāds vērtīgais pussargs viņš nav. Kā tad, ik pēc trīs minūtēm dobjā basā atkārto "We all are doomed", pārējie kompānijas dalībnieki pat brjūno īsti negrib pie viena galda dzert, kur nu vēl doties ilgstošā kampaņā ķert rokā vampīrvilkus (pēdējie mums nevāji iedeva pa purnu pie Fairvainbridžas, pēc tam mēs viņiem arī). Aiz vēlēšanās negraut nabaga Xanam pasaules uzskatus, atstājām viņu kāda vietējā sūfija sabiedrībā (stādījās priekšā kā Ogre Mage) un devāmies atkal uz traktieri. Vispār, nekur karot iet īpaši negribās, mūsu kompānija pārsvarā vazājas no viena pritona uz otru; jo sevišķi iecienīts ir mednieku traktieris Naškelā pie upes, kur nesen visi ieslīga trīsdienniekā, līdz kāmītis Bū paziņoja, ka šādos apstākļos viņš dzīvot un strādāt vairs nevarot - saimnieks nespēj aizklumburēt līdz iepriekš rezervētajām aristokrātu cisām, bet operatīvi par pusotru zelta gabalu īrē guļvietu zem bāra letes. Tādēļ arī nolēmām pievērsties daiļajam - iet pie jūras meklēt driādes un pērles.

Īsts negals ir ar pārīšiem. No mūsu partijas nevar izmest vienu no pārīša, jo tad aiziet arī otrs, bet bieži vien gadās, ka skripač ņe nužen. Šajā sakarā Gnoll Strongholdā notika traģisks nelaimes gadījums - Džahirai pēkšņi nakts vidū ienāca prātā vienai pastaigāties un paelpot svaigu gaisu, pie tam romantiskais noskaņojums darīja savu - nakts pastaigas nez kāpēc notika apakšveļā un bez ieročiem, toties ar narcisi zobos. Džahira, Džahira, kas tev lika pa ceļam iemaldīties iksvartu ciematā un nosaukt viņus visus par pidarasiem?! Džahira, tie taču ir gopņiki un urlas, vai tad tu nezināji?! Viņas mūža mīlestība Halids raudāja divas dienas, pārējie drūmi dzēra mednieku namiņā un runāja par to, ka nāks jauni sūdi, vecie aizmirsīsies. Visi izvairījās pieminēt faktu, ka nemaz tik sen atpakaļ notika līdzīgs atgadījums ar vienu no Ļaunā Geju Pāra (Kscars un Montarons) dalīniekiem - Montiju, kā arī sirdi plosošos kliedzienus uz asinīm nolaistītajām Frendlīārmas bistro kāpnēm - "Montaron..es taču...es taču tevi mīlēju!" That's management, mēs ejam pāri līķiem komandas interesēs.

Bet sāga turpinās un viss interesantākais kā vienmēr priekšā. Varbūt vēlāk kādus vēl foršus atgadījumus izstāstīšu, viņu te ir kaudzēm. Kad nedzeram mednieku namiņā kopā ar pļurkstoņu Volo.