ciemos bija atbraukusi mamma, lai atgādinātu, ka mans 30 gadu bērzdejs strauji jo strauji tuvojas. šajā sakarā viņa atbrauca ar dāvanu. dāvana ir sitiens zem jostasvietas - pēc 7 gadiem tibetā man ir parādījies mobilais telefons. ardievu, nonkonformisms. uz kastes rakstīts nokia 6070. hvz, ko tas nozīmē.

pēc tuvākas izpētes atzīstu, ka telefons ir labs, kantains. tomēr daudz vairāk kastes saturā mani ieinteresēja tā putaplasta konstrukcija, kur viņš atradās, es aizvien intensīvi domāju, kā to varētu praktiskāk pielietot. tāpat ir mazas un spocīgas austiņas, interesanti viņas kompī var iespraust? no paša telefona es, protams, ka neko nesaprotu, taču pulksteņa šrifts man ļoti patīk, kas jau ir milzīgs pluss šim modelim. tāpat ir arī ļoti simpātiskas pogas! grāmatiņas izlasīju gan latviešu gan angļu valodā, sapratu, ka viss ir kedās.

ņemot vērā faktu, ka pieslēgties kosmosam vai spēlēt far cry uz viņa es nebūt negrasos, atliek visbūtiskākā funkcija - zvana melodiju sacerēšana, ar kuru taisos nodarboties tuvākajā laikā. man kā romantiķim-primitīvistam tas ir pašā reizē. o, kā es maršrutniekos atriebšos visiem šitajiem polifoniskajiem hītiem, kad no manējās atskanēs tikai man saprotama skaņu kakofonija (virziens - Black Dice un Karlhainca Štokhauzena mistrojums)!

vēl tur ir fotoaparāts. ko ar to iesākt es nezinu, visdrīzā jau, ka foķēt savu te nesalasāmi un izlikt bildes te nesalasāmi. par sīkākām detaļām rītdien, tad jūs man arī iedosiet nodosiet savus telefona numurus, paroles,  javkas,  štābus un dzimteni.