Kāja un kreativitāte
a) kāja lupatās. pēdējoreiz biju uz pumpām (bučiem) 13-15 gadu vecumā, kad trenējos leģendārajā "Rigasseļmaš" jaunatnes komandā. Šovakar uzkāpu (nu, reāli jau tie buči nebija, pie tam ne mani, bet Džona, vienkārši pumpas apakšā)un konstatēju, ka ir zināma līdzība ar augstpapēžu kurpēm, kuras nekad nav gadījies uzvilkt, bet analoģija ir. Piecas minūtes turējos kā lauva. Pēc tam gan 3,14. Tagad šīs rindas rakstu ar vienu kāju ledusaukstā ūdenī. Rīt vēl būs jāveic kājas ievietošana pilnīgi pretējā vidē, taču ir jābrauc pēc sasodītā monitora. Staigāt apkārt man aizliedz visi, Starro ieskaitot. Nu jā, izskatās tā kāja sūdīgi, ko nu tur.

b} salikām skapi. bez kārtējām pērlēm neiztika, taču kāja nīd tik ļoti, ka laikam neizstāstīšu. kāpēc - laikam? neizstāstīšu! bet bija superdialogs pie gleznas (man ir divas gleznas - viena ir tāda Rīgas etīde, afigenna skaista, otra - jūras krastā from mr Kalnins, kur ir laipa un laivas, es interesējos, kur jūras krastā mēdz būt laipas un kāpēc laivas ir jāiebāž tādā ellē, ka īpašnieks nevar tikt pie viņām), kas konstruktīvi arī beidzās. daudz vairāk vārdu tika veltīti tam idiotam, kurš bija piedzinis sienu pilnu ar reģipsi. Plauktu nevarējām uzkārt, vajadzēs kreatīvo piegājienu.