Bete viņš jau varēja arī atteikties no šķietami absurdā plāna un pieņemt tautas vēlmi kļūt revolūcijas vadoni. Ja atceramies pēdējās nakts lūgšanu Ģetzemanē, kad mācekļi eiforiskā bezpoņatkā aizmiga par spīti lūgumam palikt nomodā un viņu morāli stiprināt, tad tas bija lūgums, ja vien iespējams, to visu gaidāmo pasākumu atcelt. Tas nu ir jautājums par paļāvību Svētajā garā, kas iedrošināja un vienoja ar Tēvu, arī savulaik praviešus.