Pēc ilgāka laika nolēmu palasīt izdevumu, kurš man nav īpaši nekad paticis tā snobisma dēļ. Bet šis numurs bija ārkārtīgi interesants un saistošs, intervija ar Kisindžeru ir vien ko vērta! Un smalki un gaumīgi raksti un smalki un gaumīgi joki.

Ļoti feina publikācija - tālā Kijevas drauga vēstule par vēlēšanām Ukrainā. Žēl, ka tajā nav attīstīta tālāk mīta ideja un pārējais, jo:
1) Katrā "revolucionārā darbībā" guļ savs mīts, kuram ir gaužām maz sakara ar politiku.
2) Šādas "revolūcijas" ne pie kā laba nenoved, to es zinu - rakstīju socioloģijā par to plašu referātu, tādēļ izlasīju daudzas resnas grāmatas. Piemērs - Kirgīzija.

Otra lieta, kas tiešām izraisīja sašutumu, bija Eiba Hofmana grāmatas recenzija (?!). Jau sākot ar "kontrkultūras klasiku" (padomājiet, kā gan cilvēks, kurš ņemas iekš Hovarda Sterna radiošoviem ar savām šutkām - pribautkām var būt kontrkultūrists?!) es padomāju, ka nav labi. Bez tam pēc Larija Sloumana grāmatas "Steal This Dream" Hofmans kā reizi iznāk popkultūrists / urla ar piezīmi, ka viņam smadzeņu diezin vai pietika pat tam.
Bet tā - RL atkal rullē!