Un vēl man šķiet, ka "tie jaunie censoņi", kas kauc, ka viņiem nedod vai iedod par maz, ir pārāk maz sisti, parāk viegli viņi grib tikt pie izrādes, izstāde, grāmatas. Un negrib viņi pieņemt, ka viņu radītā māksa, līdz ko viņi to iznes gaismā un vēlas, lai kāds par to maksā, kļūst par preci, kurai bez tās pašvērtības (bieži vien krietni augstākas nekā tirgus to spēj pacelt) ir arī tirgus vērtība ar elementāru matemātiku...
Vēl ne reizi neesmu satikusi autoru, kas saka - es ielieku savu ideju un darbu, jūs naudu, ja nopelnīsim, godīgi sadalīsim. Autors zina savu cenu - no vienas puses, protams, tas ir apsveicami, bet no otras - kādēļ finansiālais risks jāuzņemas tikai vienai pusei???