Gaisa tramvajs, u.c.
Tikko no Berlīnes atpiļīja Starro. Es iegāju pie viņa, lai aizņemtos latu divdesmit, viņš nekustīgi gulēja gultā.
- Čau kā jums gāja?
"Overdose...", nošņāca Starro.
- Latu divdesmit vari aizdot?
"Šņabis...gandža...", turpināja Starro.
- KB kad aizšāva atpakaļ?
"Šodien no rīta...bļeģ...", vēstīja Starro.
Pēc tam viņš piecelsies un bez mokām pavadīs atlikušo dienu. Es viņu zinu. Man bi tā.

Vakardien uz Brīvības ielas gājēju pārejas bija šāds moments. Stop, no sākuma priekšvēsturi. Kādreiz uz šīs pārejas regulāri tika kaut kas sabraukts. Visi brauca pohujā virsū pārējiem. Tad es izštukoju sev šādu lietu - "veči, jūsu autiņi ir jūsu sociālais pārākums. mans sociālais pārākums ir gājēju pāreja. un es to izmantošu tāpat, kā jūs izmantojiet automašīnas (tur gan jautājums, kurš kuru jūzo, bet labi)". Vārdsakot, es sāku iet pār ielu uz veikalu vai kur citur faktiski neskatoties uz apkārtbraucošo satiksmi. Un tā daru jau gadus četrus. Tāpat kā vienā japāņu rakstnieka grāmatā arī man ir apziņa, ka ja kas notiks, es pamatīgi uzvārīšos. Ja mani nenositīs, protams. Ja nositīs - nu tad vēl kāds uzvārīsies.Un visas mašīnas godīgi apstājās no gājēju pārejas noteiktajā attālumā.

Bet cilvēkam ir tāda lieta kā perifērā redze, lai viņš nesāktu taisīt idiotismus. Lūk, šī pati perifērā redze vakardien pamanīja, ka kādam ir pohuj uz to visu. Esmu pārliecināts, ka šis cilvēks nebija piedzēries. Es jau arī nebiju. Es pamanīju, ka viņš man speciāli brauc virsū, kad es eju pāri gājēju pārejai. Speciāli, saprotiet, viņš grib man uzbraukt. Tālāko var stāstīt hronoloģiskā secībā, runa iet par psiholoģisku divkauju starp mums, kas norisinājās kādā vienā sekundē.
- viņš izdomā, ka brauks man virsū
- es to redzu ar perifēro redzi un nepievēršu tam uzmanību
- viņš izdomā raut malā, bet tad atgriežas uz vektora - neies taču zaudēt šādam pārgājējam
- tad es pagriežu galvu un domās uzdodu viņam jautājumu par uzvārīšanos
- viņš gandrīz iepišas stabā
Man, protams, ir nedaudz žēl, ka viņš tur neiemaucās, bet ok.

Šodien, ejot pāri ielai, man pie gājēju pārejas apstājās neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna ar mirgojošām ugunīm. Brīdī, kad es vēl nebiju sācis iet pāri ielai.

Man ienāca galvā, ka pāri Brīvības ielai vajadzētu ierīkot gaisa tramvaju.