toties es nolēmu pageimot ilgi atlikto "tyranny" 

nē, tas toč nav "pillars of eternity noir", tas ir nevis dārk fentezī, bet salīdzinoši it kā astronauts izlietu mucu naftas kosmosa melnajā caurumā

viss aizliets naher ar līķiem, asinīm, zarnām un incestu

par ko es spēlēju? protams, par haosu. ir brīži, kad stilīgs ļaunums ļoti pārspēj standarta pseidolabumu (un mudacismu tupajos romiešu leģionāros)

anarhisti virtuāli pizģī konservatorus

mums ir psiha armija, absolūti psihs boss, un, domāju, to visu var daudz vienkāršāk denaturalizēt,  nekā absurdo spartu (protams, ka principā piļījam paši par sevi konservatorijas ēkas fonā, no kā izriet pārējais)

un par haosu ir daudz jautrāk spēlēt, man tur ir jau laikam +15 gan wraith'ā gan favour'ā

par kaujām

pirmkārt, es esmu jau lotringas krosā, un līdz šim mani sabiedrotie nav gulējuši ne stundu

pēc lora iznāk, ka kādu pusgadu jau

kā ar mahačiem? nereāli bafojam bariku, viņš sit ar vairogu pret zemi, izaicinot pretiniekus pietādīt savu profesionalitāti konkrēti pret viņui, izdarīt Barikam neviens neko nevar, dabeidzam visus ar lokiem (un manas galvenās varones gadījumā - lidojošu eksplozīvu šķēpu), ja ir garastāvoklis - aktivizējam unikālos kombo, bet vispār čillojam apkār. superunikālie once per rest paņēmieni jau ir tīri estētikas lieta

kvesti? šajā spēlē pagaidām nav nekādu kvestu. taču nav arī fedeksa.

kopsummā - jā, tā nav žanra klasika, taču ļoti interesants un principā literārs projekts