Par to 2020.gadā divām dāmām, viena no kurām ir sociālsatelīts, rietumu sabiedrība diezin vai ļautu brauktu virsū ar traktoru, taču tālajos patriarhālajos 70-jos, teiksim, tiešais Orsona Velsa sekotājs režisors Pīters Bogdanovičs ekskavatoru iedarbināja uzreiz (ja pacentīsieties, atradīsiet viņa traumatisko eseju ārzemju skrejlapā "Esquire"). Tālāk vismaz kinovēstures ziņā viss nostājās savās vietās - Polīna Keila izrādījās spēcīga sieviete un toksiska sterva, filmmeikeri - brīnišķīgi vizionāri un tie vēl pimpji, viss, strādājam tālāk. Finčers šeit neieņem konkrētu pozīciju (ņemot vērā, ka pats Velss ekrānā ir minūti pusotru, bet Manka sekretāre Rita ir ļoti trausla un emocionāla būtne), taču jūtams, ka arī viņš nav Keilas taisnības pusē.

Tāpat daudzi preses rupori "Mankā ' mēdz atzīmēt studijā MGM ražotos republikāņu preses feikus - nevarētu teikt, ka tas mums varētu būt kāds šokējošs jaunums, domājams, ka pirmie feikņūzi bija vēl uz alu sienām par tēmu, ka nevis trīs mednieki tvarsta bizonu, bet gan divas ogu vācējas mežā atradušas ezi. Tomēr jautrākais šajā visā ir fakts, ka pirmo feikņūzu te 30-o gadu sākumā patiesībā palaida pats Orsons Velss, labi nostādītā diktora vokālā informējot pa Kalifornijas radio iedzīvotājus par gāzveida citplanētiešu iebrukumu no Marsa - pilsoņi ar folija cepurītēm panikā sāka skraidīt pa policijas iecirkņiem un bumbu patvertnēm. 

Te, protams, mūsu redakcija nevar nevilkt paralēles ar Ņevzorova rekomendācijām propaganadai pēc Alekseja Anatoļjeviča epohālās izmeklēšanas pirmās daļas - tagad nesiet jebkādu purgu, jo vājprātīgāku, jo labāku, tikai neļaujiet prezidentam kaut ko vispār runāt par tēmu.

Žēl, viņi izdarīja visu otrādāk. A tā bija beidzot pienācis laiks stāstam par to, kā valstij nedraudzīgi krimināli elementi no Jupītera veic tiešus ķīmiskus uzbrukumus labu cilvēku apakšbiksēm. Par to, kā diennakti ar viņiem cīnas divi aģenti, kas Īlona Maska kabrioletā patrulē kosmosā pa planētas orbītu. Viņu rokās ir kafijas krūzes un virtuļi ar pūdercukuru no tēvoča Fredija Lučiāni bakalejas. Viens no viņiem ir paģirains, neskuvies, fedora uz acīm, kaklasaite guļ uz pleca. INT: Pēc pusnakts viņš vienatnē sēdēs tukšā Mēness bārā, dzers dubultviskijus un skatīsies boksu. Šis keiss par stulbajiem dauņiem no Jupītera, tas salauzīs viņa dzīvi, nolaidīs to lietus un dubļu pārpildītā renstelē kopā ar kafijas atliekām. 

EXT: Otrs ir nīgrs īrs, viņam ir sieva un divi bērni, taču pēc pusnakts viņš atradīsies blondas salona dziedātājiņas skavās., ienīstot sevi par visu pasaulē. "Sandra!", viņš zvanīs sievai uz mājām, "Sandra, es nevaru būt ar tevi mūsu meitas pamatskolas izlaidumā, aizej viena..." - un Sandra ar spēku atraus klausuli ar vadu no telefona. Karā...karā bija vienkārši, lūk, mēs, lūk, ienaidnieks. Kamēr šeit, šī kosmosa orbīta, tā ir pilna ar gružiem, atkritumiem, asteroīdu šķembām, tā vienmēr tāda ir bijusi, kur katrs sasodītais pavadonis ir nopirkts. Nomet cigaretes galu peļķē un atspulgā ieraudzīsi sev aiz pleca kārtējo Jupītera ķīmisko mērgli. Smagie gaisa un tvaika atmosfēras kubikmetri ir atstāti tikai uz viņu divu pleciem...

Sentimentālajos 30-jos gados cilvēki vēl ticēja mākslai. Kas galu galā ir Orsons Velss, un kas ir FSB.