lai arī radio BBC mēdz gadīties vēl dažādas krutas intervijas ar mūziķiem, kuras, vienīgais sākas, pusnaktī, kad tu mēģini aizmigt, un beidzas sešos no rīta, kad nesaproti, vai tas viss bija sapnī vai realitātē
lūk, vairākas stundas ilgā intervija ar robertu plāntu
kur bija vairāk nevis par LZ laikiem (lol, man lauras ziemeles iniciāļi vienmēr asociējas ar led zeppelin), bet par viņa solokarjeru
kas ir tāda, nu viņš vienmēr ir bijis kopā ar mums kaut kādā ziņā
taču tieši tagad uz mūsdienu popmūzikas fona viņa "akadēmiskā" pieeja lietām izklausās tik ļoti kontrasta pārējam
ka 2020.gadā kādam sākt klausīties Plāntu - manuprāt, tas ir zajebisj, ar ko sākt
tieši viņa soloalbumus, nevis pašu LZ
(bļaģ, es nevau ar šīm asociācijām! un es piedevām mudinu cilvēkus klausīties nevis dua lipu, bet aligatoru no pasaules pirmssākumiem.)