pie dizainera artēmija apspriež nikolaja rēriha gleznas
ja kas, tieši rēriha izstāde bija bija pirmā manā mūžā, kuru es apmeklēju kādos 14g
jāsaka, ka es biju ļoti vīlies un sašutis par šīm zilajām miniatūrām, tas es vēl indīgi brūnā dolomīta grēdas no pleisteišan viens neredzēju

tipa, ja tu vēlies nodot kalnu enerģiju, tad tur ir jāiziet no reāla Apžilbinoša baltuma
kad no sākuma beidzas skābeklis, a pēc tam arī visas krāsas, tikai tā var panākt šī mistiskā majestātiskuma sajūtu
tiesa, man nav iebildumu, ja rērihs tibetā laka rīsu degvīnu un tirgojās ar akvareļiem, tajā nav nekā slikta