un par kino
domāju, indiešu skatītājiem varētu ļoti patikt kino ar dziesmām un dejām, lai arī viņiem varētu būt vairākas mulsinošas lietas
teiksim, tas, ka dziesmas pārsvarā ir astoņgadīgās žanetes sarunas ar dievu
un dejas bieži vien ir bērnu pogo zem death metāla
zinu, ka par to visu ir ļoti daudz negatīvas kritikas (iespējams, no kristiešu pasaules, kurai žanna ir viens no simboliem, lai arī te režisors drīzāk pasmaida nevis pasmejas par konfesijām)
ko varu teikt, vairāk tāda kinemotagrāfa, kas nelīdzinas nekam citam
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: