kad drausmīgi uzmācas miegs, mēdz iestāties tāda savdabīga apskaidrība. lūk, piemēram, kā mēs (labi, es, es) kaut kur pa ceļam padirsām "Call Of Ctulhu", par kuru efeičemā netika uzrakstīts neviens vārds :))
es jau īpaši nepārdzīvoju, bet man zarnas no šitādām atklāsmēm sāk priecīgi vibrēt
sajūta, apmēram, it kā tu būtu nupat aizrautīgi skatījies pa televizoru "likteņa blīdumniekus", un pēc noskatīšanās uzzini, ka pa otru kanālu paralēli ir gājis "lost highway". situācija tik raksturīga un tipiska, ka es par tādām sen jau vairs neīgņojos, man ir jautri.
pšol gulēt.