par kaut ko jautru varu pastāstīt

tātad, mūsu daudzdzīvokļu nama pagalmā kāds ir ticis vaļā no sniegbalta un pūkaina kaķa, iespējams, persieša, es pūkkaķos maz ko saprotu
un nu mums šis kserksa mantinieks, kuram pēc idejas sekundē bija jāpārvēršas no laiska dekoratīva priekšmeta par atraktīvu ielu huligānu, galīgi ahujevšijs staigā apkārt mājai, un mesaprot, kā tā varēja notikt, un vai tagad var uzticēties cilvēkiem vai nē
protams, ka var, jo kaut kādas labdarīgas rokas pie ārējās sienas viņam ir uzsitušas finiera būdu, kurā var ievietoties drīzāk mikrosuns, nevis padzīvojis korpulents kaķis, kā arī virs būdas uzštellējis tādu pašu finiera stabu, kur var skrāpēt nagus. neskatoties uz to, ka pusmetra attālumā pāri ietvei atrodas mežs ar divtūkstoš kokiem.
nu un bļodiņu ēdienam. starp citu, ēdienu no šīs bļodiņas drīzāk apēd nevis citi kaķi, kuriem blakus ir ieeja pagrabā, bet gan vietējās vāveres, viņas te ir superkļovas flibustjērisma un rasbainiecības ziņā. plus vēl varbūt vārnas, taču viņām sezona laikam ir noslēgusies, kā arī bļoda nav no alumīnija, un nav ko īsti demolēt.
vārdsakot, mums laikam būs pirmais īstais persiešu kaķis ar street knowledge, ja neviens nesavāks.