fortnaits
es labi atceros savu pirmo karti fortnaitā - kaut kur izlēcu no lidmašīnas nomaļus starp pāris būdām, man nekā nebija, sāku pārbaudīt, kā strādā lēcieni, kā pareizi jāšauj, kā atvērt durvis un menedžēt priekšmetus, uz kurieni jāskrien- tas bija pa ģelu, jo pietuvojās aplis, un es sāku no viņa piļīt uz kaut kādu būdu, paralēli pārbaudot, kā man strādā hotkeji uz arhitektūras pamatiem
līdz tam es nevienu ne redzēju, ne dzirdēju
līdz spēle man pēkšņi pavēstīja, ka no 100 cilvēwkiem dzīvi ir palikuši tikai mēs astoņi, viens no kuriem man pēkšņi izlēca priekšā; es izšāvu ātrāk, nekā tapu pārsteigts, nu un uzreiz pēc tam mani aiz muguras dafigačīja vēl viens no lieliskā astotnieka
kopš tā laika vienmēr ir permanenta sajūta "a čo, taču varēju arī uzvarēt"
battle royale, viņš ir tāds