vēl nedaudz par potenciālo kibersportu, tobiš par player unknown battlegrounds

ulvi, nezinu vai tu un vai vispār kāds šeit to spēlē, bet kāda ir motivācija skriet uz eirdropiem?
bieži vien strīmos redzu
"neesmu neko labu atradis, es aizskriešu līdz eirdropam"
es hujeju no šādas fenomenālas loģikas
ja tu neesi neko labu atradis līdz tam, ieročus, bruņas, tad tevi pie eirdropa vienkārši nonesīs vienā sekundē pieci kemperi kaut kur no haigraunda aiz akmeņiem
tu ar viņiem karot taču nevari

vismaz trijatā vai četratā visu izšķir tikai un vienīgi Pozicionāla Spēle, vienatnē var sēdēt tur tualetē un pīpēt (čo, nav tas sliktākais variants salīdzinot ar) vai elles skills
bet pozicionāli spēlēt - no airdropa vienā pusē kilometra attālumā atrodas māja un pie tās stāv mašīna, izskatās, ka mājā neviena nav
sāciet beidzot nahuj domāt! (gandrīz u.tīrona citāts)
tiem, kas brauks uz airdropu ar savu autoparku, tas visticamāk aizies pa pieskari ar visiem parīzesdakāras rallija dalībniekiem
karoče, tiem, kas savā ārprātā visu šo airdropa pasākumu triumfāli uzvarēs, visdrīzāk nāksies meklēt tačku, ar kuru aizbraukt līdz nākamajam aplim vai, precīzāk, vispār labāk ātrāk nahuj no šejienes

un, lūk, viņa arī ir!
tas neuzvedina uz pārdomām, ka jums šī airdropa rezultātus ļoti iespējams, ka tūlīt kāds atnesīs pats un savās simpātiskajās rokās?
tačka strādā kā baits. jūs esat ēkā, viņi ir atklātā laukā. sliktākajā gadījumā viņi sāks tur mēģināt okupēt jūsu māju (a ko darīt, ja no logiem jūs piebeigsiet visu pasākumu, ja tas mēģinās laisties prom). nu, tas vēl nav smagākais, ko pārdzīvot ar pāris šotganiem otrajā stāvā.

vārdsakot, nafig eirdropus.