vēl es iedomājos, kā es justos, ja būtu šajā pozitīvās diskriminācijas setingā. uz koka zirga kabinetā iejāj šefs un saka "mārtiņ, tev ir pimpis starp kājām. tāpēc tu būsi mans vietnieks." nē, nu labi, bet kā ar visām personiskajām karjeras ambīcijām? ja es, teiksim, esmu kaut kāds bļaģ karjerists, mani taču interesē karjeras fundaments - es vēlos labi strādāt un vēlos, lai to kāds atzītu, ne tā. paliek kaut kāda nepiepildījuma sajūta, mani par labāku darbinieku ir padarījis nevis paveiktais, bet ģenitālijas. tā ir, klausieties, no šovbiznesa aizgūta fiška?