pastīties jau var, bet lapsa-jautājums: ko mēs tur redzēsim?
mani biš biedē viens vecā lingv. profesōra Ēvena teikums. viš bij reiz uz pāris gadiem iestrēdzis Klusā okeāna klusā nostūrī (laiku velti atōlā neizlēja - sastādīja tokelau gramatiku un vārdnīcu, lai). pirms viņa tur pēdējie bi bijuši kaut kādi jezuīti, kapteiņa Kuka laikabiedri. (un varbūt kāds Jaunzēlandes birokrāts, caurkritis nodokļu inspekdōrs)
un, lūk, teica viņš, armēņu kogņaka dzidrinātām acīm, – tā, kā viņi tic, Jāni, mēs, es baidos, vairs nekad nespēsim ticēt.

es kaukad rutrackerī kauko atradu, bet skatījies neesmu.
kroč, man augstu virs jautājuma Kam tu tici vai kā tu tici plīvo
Ko tu redzi, kad tu skaties