cieņa vispār ir ļoti dīvaina figņa, ja aizdomājas

it īpaši, ja par to runā kā par kaut kādu iekšēju emocionālu darbību, nevis ārējiem cieņas izrādīšanas paņēmieniem - atdot godu, palaist durvīs pa priekšu, padot krēslu mātei utt.

es, piemēram, labprāt palaižu papriekšu jebkuru aprobežotu cilvēku, it īpaši naktī uz ielas un tad, ja viņi ir barā