kad mācījos tūrisma lietās, nekad nepameta sajūta par šo:
ir planēta. planēta ir nelīdzena, tajā ir kalni un gravas. vienā no karjeriem, kas ir radīts dieva, meteorīta vai kontinentu sadalīšanās dēļ, no upēm sāk notecēt ūdens. tur satek dahuja ūdens, ierodas cilvēku tabors un nosauc šo ar ūdeni pilno ieleju par baikālu. vēl pēc simtstūkstoš gadiem atnāk kaut kāds cits tabors, un stāsta pārējiem, ka mēs ar šo ūdenstilpni lepojamies, nāciet visi apskatīties, cik daudz ūdens var ietecēt planētas ielejā par piecsimts dolāriem.

to pašu var pateikt par siguldu, everestu vai marianas dziļvagu.
ne velti mums stāsta,ka pats galvenais ir komforts tiem, kas vēlas komfortu, vai arī diskomforts tiem, kas vēlas diskomfortu, un planētas īpatnībām nav jāpievērš īpaša uzmanība.

everests ir simtreiz garlaicīgāks par marianu. toties viņu ir visvieglāk pārdot.
cibiņ, ja tev būtu gaziljons dolāru, tu kur vēlotos ceļot - everestā, marianas dziļvagā vai kosmosā?