mūsu redakcijas blogam nācās mainīt savu e-pasta adresi, jo iepriekšējā salūza no ziņkārīgo, fanu, teroristu un dažādu valsts iestāžu departamentu darbinieku vēstulēm ar lūgumiem izstāstīt, kā gan man patīk teleseriāls haven. arī fizisko pastskasti nācās pienaglot pie priedes pretī strazdu mājai astoņu metru augstumā. redakcija glābj, kas glābjams.

1. aktieri. es pat nezinu, kurš tieši no vadošo aktieru trio ir vairāk saindēts ar jau kāstingā studijā izplatīto paralizējošo gāzi, bet emīlija rouza galvenajā lomā - tas ir kaut kas. tas reāli ir vissliktākais fib aģents, kādu esmu redzējis uz ekrāna. čuvaki, dzīvē šie aģenti noteikti ir izteiksmīgāki. izteiksmīgāki ir pat tie, kurus ekrānā nošauj sekundi pēc tam, kad viņi parāda žetonu, jo žetonu arī ir jāprot parādīt. emīlijai ir divas sejas izteiksmes - kad viņa smaida, un kad viņa nesmaida. pie tam smaida viņa nevis tajos brīzos, kad izskan joki vai komplimenti, bet kaut kādas pilnīgi neitrālas frāzes.

divtaktu dzinēja formātā darbojas arī pārējie: vietējais aladins un ali baba ir piesavinājies sava guru, sojera no lost, galvas pagrieziena uz profilu mākslu. meitenēm, iespējams, trīc kājas, taču man sāk trīcēt rokas. nepalīdz pat atsvaidzinošā šerifa dēla sejas motorikas mantra "es neko nesaprotu", "es hujeju", "es hujeju no tā, ka neko nesaprotu", "es neko nesaprotu", "es hujeju", "es hujeju no tā, ka neko nesaprotu", "es neko nesaprotu"...

2. dialogi. grūti pateikt - kāpēc. pēc romantiskām leģendām bērnunamu bērni tā lūkojas no otrā stāva logiem pāri ielai - kāpēc? kāpēc jūs mani pametāt, dialogi?

3. primārais sižets. kā vienmēr, sērijas caurvij galvenā sižeta līnija, par kuru reizēm aizmirst (tur visi, producenti, scenāristi, aktieri, skatītāji), bet kas negaidīti neredzamas melnās rokas vadīta mēdz atkal uzpeldēt brīžos, kad visi jau sen ir aizmirsuši, kur bija pavediena beigas, visiem pohuj tāpat. tāpat ir romantiskā līnija, attiecību trejdeksnis, kuru varoņi ar divām sejas animācijām datorspēlē "to the moon" spēja izstāstīt tā, ka cilvēki vairs nevar normāli paelpot, taču tur, bļaģ, viņi to visu noteikti nestāstīja ar jau otrajā punktā minētajiem dialogiem. ar vieglu rokas kustību bikses pārvēršas šortos un pēc tam krūšturī ar štrumbantēm. skatīties uz varoņu pārdzīvojumiem ir tikpat interesanti, kā uz panorāmas riteni testa režīmā bez braucējiem, kas vēlā rudens vakarā skumji griež tukšos krēslus ap savu asi jau piecpadsmito reizi.

4. sekundārais sižets. o, īsts stīvens kings! ahujenns stīvens kings!
un tieši tāpēc es iesaku haven visiem tiem, kas kaut kāda iemesla dēļ veco iksfailu negrib skatīties fringe. ģimenes šausmu filma!