bērnībā mēs varējām ēst pankūkas, baltmaizi, sirdnas apdziedātos prjaņikus, salci kad tas bija atvests un jā, vairumam manu kl.b. nebija liekā svara.
vienam bija, bet viņš pēc baltmaizes apēšanas (tas bija žanrs par sevi - pārgriezt kukulli gareniski, iepildīt pusburku ievārījuma un tad apēst, uzdzerot puspudeli piena) gāja gulēt, nevis pagalmā spēlēt kazakus un to spēli ar kociņa sišanu gaisā un ķeršanu.

vielmaiņa jaunībā, tā ir lieta ko vecumā par naudu nenopirkt, rij čiahua saknes, godzillas ogas vai smērē virsū žeņšeņa mālus.

nu un man šķiet, tolaik baltmaize nebija ar palmu eļļu, puskilo cukura un veļas pulveri (tas bija rezervēts pilsētas pienam, kā mēļoja).