Re: vēl par to konsekvenci uzskatos
nē tās īpašības nav noraidāmas. tās ir ļoti labas īpašības. bet dziļākajā būtībā tās nav ārējas izvēles jautājums. tas ir, vispirms mīli Dievu, bet, ja tu mīlēsi Dievu, bet Dievs ir pieejams tikai Tevī, Tavā paša pamatā, tas ir ja Tu savu pamatu dievišķo, tad nemaz nevari nebūt iejūtīgs un izpalīdzīgs. bet ja tavā pamatā, pašā tavā sākumā, nav šīs gaismas un spēka, tad tev nav arī īstas iejūtības un izpalīdzības. tas ir, līdzjūtība un izpalīdzība tev ir, bet tā nav iedarbīga vai īsta, grūti pateikt. nē, nu īsta tā it kā ir, bet tā ir īsta tajās pieejamības robežās, kādas nu kuram. absolūti ņemot, tāda līdzjūtība tomēr ir kā nif-nifa māja, ko vilks var aizpūst. tas ir, cilvēki ir ne tik daudz labi, cik GRIB BŪT labi, bet tas nav viens un tas pats. lielākā daļā gadījumu cilvēki nedara ļaunu, darot ļaunu, bet dara ļaunu, darot labu un tā arī domājot, ka dara labu. bet esot labs pret sevi, tu kaut kādā veidā esi labs pret citiem, ja vien tu tiešām esi labs pret sevi. ja vien tu vispār esi pieredzējis, kas ir labums tevī. savukārt, esot labs pret citiem, tu esi labs pret sevi, jo tie, kurus tu satiec, ir tavas iekšējās pasaules sapelnīts atspulgs. tādējādi iemetot ubagam, tu iemet tam sev, kas tavā iekšienē ubago. bet ciešanas ar zālēm vajag mazināt, jo cilvēki ir vāji un nomaldījušies, un mazināt otra sāpes ir pienākums kaut vai savā priekšā.