haha, bet tā tiešām ir forša, pat ja sākumā šķiet drusku nūģīgi, bet tad autora depresija pārņem visu grāmatu un var redzēt, kā viņš mēģina sevi iegrūst atpakaļ tekstā, uzrakstīt tak beidzot savu steitmentu, bet grāmata pretojas, jo tāda tā varētu tikai saplīst pati no sava tukšā svara, tāpēc džonsons vienkārši visu met pie sienas un pats atlūzt kaut kur stūrī raudādams