par notikumiem
kā vēsta baumu laikraksts "imantas-3 blāvi gaišās ugunis", kreisajā bodē no mums strādā AA-kursu absolvente (ir lietas, par kurām nevajag ar vietējām tantiņām runāt, jo tur cīruļu airlines)

ļaunām baumām mūsu rajonā ticēt var, tādēļ intereses pēc tur šodien aizgāju
tiešām, maziņš kiosks, pārdevēja ar blondiem matiem un nojaušamu pilnīgu neprognozējamību uzvedībā izstaro kaut kādu interesantu miksu no agresīvas laipnības un naida
resursi stāv aiz muguras

- lūdzu, iedodiet man pāris bundžas čehu alus pa kreisi, saku, kozjol, jā
- jūs gribat IEDZERT ALIŅU?
[man liekas, šādā laipnā tonī un ar tādiem uzsvariem ar mani pēdējoreiz runāja vidusskolas direktore, pirms taisījās mani izmest no skolas]
- jā
- varbūt jūs gribat to UZREIZ IZDZERT ŠEIT?
[3x3 metru būdā]
- nē, es to izdzeršu mājās

naids acīs pārmāc laipnību, parādas kaut kas līdzīgs totālai psihopātijai
- ŠEIT TO ARĪ VAR IZDARĪT

saku, nē, paldies.

bļin, tas bija kruta. turpmāk tikai šeit pirkšu alkodzērienus,viņiem vēl visītis lēts.