es gan atvainojos un arī ticu tam, ka atvainošanās ir vismaz pirmais solis uz apzināšanos, ka kaut kas nav īsti kārtībā, ka vajadzētu rīkoties savādāk. Bet tas, ko virginia teica par to, ka klusēšana kļūst pārāk aktīva - tas ir tik precīzi, es to pilnīgi fiziski izjūtu, šo pārmēru aktīvo klusēšanu. Tāpēc jau šķiet arī ar bumbām mētājos līdz šim:) Man šķiet, ka tā doma, ka šitādi kautiņi ir daļa no kaislības, izriet no tās "salipušās" mīlestības, kas īsti neuztver otru kā personību, bet kā savu sastāvdaļu.