par ēšanu
vajag lēnām un rūpīgi sakošļāt ēdienu, tad var paēst arī no pāris ceptām olām, tā vai kaut kā līdzīgi man reiz teica draugs kosmonavtovičs
es nezinu, es ēdu kā aligators, jau sen vēlos ieteikt vietējā ēdnīcā ieviest man speciāli metāla šķīvjus, jo jūtu, ka drīz nograuzīšu pie reizes viņu blu deserta galda piederumus piecās minūtēs kopā ar salātiņiem

taču kosmo, pat neskatoties uz visu šo majonēzes atkarību, vēl ir normāls cilvēks
jo man ir kolēģis, kas pieiet lietai ļoti nopietni
vienreiz zvanu viņam vienpadsmitos, tu esi vajadzīgs, piebrauc, viņš saka, es paēdīšu un būšu
"paēdīšu", es domāju, nu pusstunda?
huj tur. gaidu stundu. gaidu otru stundu ). roka pat neceļas zvanīt. gaidu trešo, uz trešās finālu viņš ierodas

no sākuma es padomāju, ka viņš pusdieno ar svecēm, sulaiņiem un grāfieni milsberiju no eseksas, kamēr neredzēju, kā tas notiek realitātē
bļa. jūs esat kādreiz redzējuši cilvēka dzīvi četrkārtējā palēlinājumā. es esmu. pat nezinu, kā to izstāstīt