aj, nu jā, es esmu samazinājusi savu draugu grupu līdz minimumam. bet, ko darīt, ja tu sāc rakstīt vairs tikai par savām vizītēm pie psihiatra vai mūžīgajām skumjām. stulbi. vai tiešām tas jāzina VISIEM? man vienā brīdī palika bail. baigi daudz ļaunuma apkārt, tu (es) pat nenojaut, cik daudz. un vienā brīdī es sapratu, ka tas ļaunums, pat ja neizteikts, bet tikai nodomāts, man kaut kā nodara gauži. un tad es sāku rakstīt zem atslēgas. un tad vēl mazākai grupai. un tad vēl. kamēr nu beigās vispār rakstu gandrīz tikai pazīstamiem.... jā, man pašai tas nepatīk.