skaties, turpinot šo ideju par reālajiem, nevis pakalpojumu ražotājiet pēc-psrs kartē.
es kādu laiku šancēju apgaismes ķermeņu fabrikā. mūsējie saražo. iet vilciens uz uzbekistānu, tāpēc, ka mums tikai šis pēc-psrs tirgus arī ir palicis, šeit svarīgs ir loģistikas moments. iet vilciens, pēc izjūtām, gadus trīs, bet, iespējams, tur jau vairs nav starpības, pie tam ar cerību, ka uzbekistānā pa to laiku nejauši nenomainīsies valdība, jo pasūtījums ir no valsts, nevis privātā sektora

ok, uzbekistāna ir tālu un dārgi, labāk tuvāk. bija mēģinājumi kaut ko ražot IKEAi, bet tur uzreiz ķīniešu analogi priekšā, un viņi vnk ahujenna dempingo. moš var ražot poļiem vai čehiem...kā beidzās, es nezinu, bet šādas situācijas bija visur un visapkārt.

tā, ka industrija, domāju, vnk kaut kā pārpirksies un pārorientēsies, viņa jau tagad to dara. svarīgi būs nevis tas, kur atradīsies ražotne, bet kādas būs izmaksas personālam, a te mēs ar leišiem kā reizi čempioni. tā, lūk