reizēm, kad es klausos, kā manu pasaulē mīļāko popmūzikas dziesmu ir kaverējis beks, es domāju, nu, čuvak, tu visu pareizi dari, es laikam izdarītu kaut kā līdzīgi, nu, vismaz, tajā virzienā arī domātu, pēc tam vēlreiz paklausies oriģinālu, un saproti, ka starp mums ir mums ir melns un ledusauksts kosmoss
un it kā tev ir izaicinājums ierubīties, bet tad iestājas atvieglojums, oh, ka ir vēl viena dziesma, kuru es nesaprotu, kā spēlēt