tā vietā, lai skatītos gaspāra noē jauno filmu par mīlestību, es noskatījos viņa dzīvesbiedres lusilas hadžihalilovičas (bļin, es aizvien to nevaru uzrakstīt ar pirmo piegājienu, bet man sanāk aizvien labāk!) pirms desmit gadiem noziedzīgi garām palaisto filmu
innocencesajūta, ka es skatos lantimosa kino tādā unplugged versijā, nepameta līdz pat beigām, bet nu, tas ir kruta hanyways. tur dažās vietās ar kailām desmitgadīgām meitenītēm dīķī drusku uztraucies, ka ščas mūs visus iesēdinās, bet tā normāli. tur, starp citu, ir pat mariona kotiljāra. kļovs kino
ps ā, nu tur vēl tas, ka viņa aizņēmās dzīvesbiedra operatoru benuā debī, to es domāju, kā startējošai franču filmmeikerei debijas kino tik kruta operators figačī.