es arī tā domāju savus pirmos ~30 gadus, un tad mani skaistā vasaras rītā pie paša brīvības pieminekļa pārsteidza bomža suns. pielēca kājās, pieskrēja garāmbraucošai riteņbraucējai (un es nebraucu ne viņam, ne viņa bomzim tuvu) un iekoda kājā. jautri pavadīju atlikušo vasaru ar trakumsērgas potēm un skaidrā.