Tā nekādā ziņā nav ateistu/materiālistu dilemma, pilnīgi noteikti neesmu nedz ateists, nedz materiālists. Tā ir tāda vispārfilozofiska dilemma. Proti, kā un cik lai sabalansē mirušā vēlmes, palicēju vajadzības un nodevas tradīcijām, kā arī reizēm kādus papildus faktorus, tajā skaitā likumdošanas prasības un materiālās iespējas, piemēram. Un vai to visu vispār vajag, jo šis no visiem četriem tradiconālajiem rituāliem pie mums arvien tiek tverts kā kaut kas pārnozīmīgs, gan jau, lai kaut kā kompensētu to, kā izturamies viens pret otru, kamēr dzīvi esam.