Jā, lūk, stingro ateistu/materiālistu dilemma.

Ja reiz cilvēks ir miris, tad viņa vēlmes vairs nav svarīgas. It kā, protams, loģiski. Bet no otras puses, zināmu gandarījumu vai pareizības/mierinājuma sajūtu arī dzīvajiem var sniegt mirušā zināmo vēlmju ievērošana -- vienalga vai tas attiecas uz bēru ceremoniju vai mantas sadalīšanu. Nevajag novērtēt to par zemu.