stāvu viennakt un atvieglojos tādā futūristiskā pisuārā, kad piepeši man neskaidros nolūkos brāžas virsū kaukādā trakonama kostīmā tērpies pidars krievs ar holandiešu akcentu un ar prāvu nazi vēl. ātri perspirēju dažas promiles un sapratu, ka esmu virtuvē. un vispār Prāgā.
tobiš, ideōtiem vaig savu toču, neatkarīgi no krāna augstuma.